Pils vÃsture
P
Vair±k nek± pirms gadu tkstoa Me.otne bija seno zemgaìu nocietin±juma vieta, bet Me.otnes mui.as vÃstures pirms±kumi meklÃjami hercoga JÃkaba laik± 17.gadsimta vid. VÃl±k, 1795. gad±, Krievijas çeizariene KatrÛna II Me.otnes mui.u nodeva m.a lietoan± savu mazbÃrnu audzin±t±jai arlotei fon LÛvenai, kura 1799.gad± pieçÛra arÛ gr±fienes titulu. 1797.gad± çeizars P±vils I mui.u nodeva LÛveniem dzimtÛpaum±. arlote fon LÛvena tagadÃj±s Me.otnes pils Ãkas celtniecÛbu uzs±ka 1797. gad± pÃc it±ìu arhitekta D.akomo Kvarengi projekta. Pils celtniecÛbu vadÛja saku izcelsmes arhitekts Johans Georgs °dams Berlics. CeltniecÛbas darbus pabeidza 1802. gad±. 1920. gad± agr±r±s reformas gait± firsts Anatols LÛvens Me.otnes pils Ûpaumu zaudÃja. No 1921. gada lÛdz 1944. gadam pilÛ atrad±s lauksaimniecÛbas skola. Otr± Pasaules kara cÛöu gait± pils Ãkas daìÃji sagr±va. No iznÛcÛbas pili 1958. gad± gl±ba Me.otnes selekcijas un izmÃÓin±jumu stacijas g±dÛb± uzs±ktie restaur±cijas darbi. Pils atjaunoanu pabeidz 2001. gad±.